pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Bilde & Skaņa

Nu tad tā izdomāju salikt kopā arī savu filmu apskatu. Šoreiz par ar mūziku saistītā filmām





Control (2007)
Antons Korbins, kas ir daudzu grupu (jā, jā arī Prāta Vētras) fotogrāfs, mūzikas video klipu režisors un visādi citādi talantīgs cilvēks. Ja nemaldos, šī ir arī viņa pirmā režisētā pilnmetrāžas filma par leģendāras grupas leģendāru solistu. Lieliska melnbalta filma par Joy Division solista Iana Kērtisa (Ian Curtis) dzīvi sākot no skolas gaitām līdz viņa nāvei 23 gadu vecumā. Starp citu, aktieri koncertu skatos spēlē pa īstam, viņi speciāli tika mācījušies spēlēt šai filmai. Un jā, filmas skaņu celiņš arī ir lielisks.



24 Hour party people (2002)
Protams, es kā britu mūzikas absolūtā fane nevarēju nepieminēt šo. Ja laika mašīna patiešām tiktu izgudrota, tad es noteikti pārceltos uz Mančestru 80. gados. Filma ir veltījums 80-to gadu Mančestras mūzikas grupām. Pat ne tik daudz grupām kā dzīvesveidam un tusiņiem. Filmas centrālais tēls ir Tonijs Vilsons - televīzijas mūzikas raidījuma vadītājs un Factory Records direktors. Sākas viss 1987.gadā, kad Tonijs nodibina Factory records un mēģina iznest Mančestras mūziku (Joy Division, Happy Mondays, New Order) pasaulē. Tāpat tā stāsta par reiva kultūras pirmsākumiem. Vispār sižetu izstāstīt ir pagrūti, jo tas ir pilnīgi dulls, kas sastāv kā no reāliem faktiem, tā arī no tā saucamajām urbānajām leģendām.



Almost famous (2000)
"And you can tell Rolling Stone magazine that my last words were... I'm on drugs! "
Almost famous ir filma par kādu puisi, kurš raksta žurnālam Rolling Stones un ceļo līdz grupai Stillwater. Kā puisis tā arī grupa nav reāli, taču filmas režisors Cameron Croe savā laikā tiešām bijis žurnālists iekš Rolling Stones, tā kā varētu teikt, ka filma ir daļēji biogrāfiska, jo ceļā tiek attēlots arī paša pieredzētais. Šī ir viena no filmām, kuru es mēdzu paskatīties laiku pa laikam vēl un vēl. Un jā, Eltona Džona "Tiny Dancer" iegūst pavisam citu skanējumu pēc šīs filmas noskatīšanās.



Sid and Nancy (1986)
Galvenos vilcienos - filma ir par Sidu (Sid Vicious), Sex Pistols basistu un viņa draudzeni Nensiju. Kad Sex pistols pajūk, Sids mēģina kļūtu solo mākslinieku, tajā pašā laikā arvien vairāk aizraujoties ar heroīnu. Un, protams arī par mīlestību, kas ne vienmēr ir skaista. Filma saņēma arī gana daudz kritikas par it kā narkotiku slavinājumu, taču tajā nav nekā skaista, filma diezgan brutāla šajā kontekstā. Tāpat Sex Pistols solists pārmeta filmas veidotājiem, ka veidojot filmu neesot pat pakonsultējušies ar viņu un pārējiem grupas dalībniekiem, kuri Sidu un Nensiju pazinuši, tā kā biogrāfiskie momenti esot baltiem diegiem šūti. Un jā, Garijam Oldmenam šī bijusi pirmā galvenā loma un, nebūdama kino kritiķe, varu teikt, ka viņš šajā lomā spēlē vienkārši izcili.



The Boat That Rocked (2009)
On air. Off shore. Out of control.
Atpakaļ pie mīļotajiem britiem. Filma par pirātu radio 60-tajos gados Ziemeļu jūrā. Britu cenzūra ir aizliegusi pop un rokmūziku, atzīstot labi, ja tikai džezu, taču daži drosminieki tomēr nepakļaujas. Nav ko daudz stāstīt, jautra filma un daudz labas mūzikas. P.S. šāds pirātu radio iekš UK ir bijis 1964. gadā. Filma gan nav par šo radio, taču tas ir iedvesmojis režisoru. Un vēl, Radio Caroline (īstais pirātu radio) šobrīd ir pilnīgi legāls.



Accros the Universe (2007)
Pat, ja neesat dedzīgs Beatles fans, tomēr šī filmas, kas pamatā veidota uz Beatles dziesmām, ir varen iespaidīgs un krāšņs gabals. Vismaz vizuālo baudījumu apsolu:) Pašai visvairāk palicis atmiņā filmas epizode, kur vienu čali paņem armijā, paralēli skanot "I want you (She's so heavy) "



Taking Woodstock (2009)
Šī filma ir veidota tikai kā variācija par Vudstokas festivālu, ja kāds vēlas oriģinālu, tad ir jāskatās dokumentālā filma Woodstock 1973.gada versija aš 3 stundu garumā. Man patika. Viens jautrs fakts - kā raksta Washington Post, filmas scenārija autors un producents Kannu festivālā izteicies, vislielākās problēmas priekš filmas bija atrast cilvēkus, kas nestrādā pilnu laiku un kam vēl joprojām ir pilnīgs kaunuma apmatojums. :) Mīļākais kadrs - Emily Hirsch monologs par TO kalnu un protams, galvenā varoņa mammas, kas saēdusies hašiša kēksiņus, deja lietū :)



Berlin Calling (2008)
Man ar šo filmu ir emocionālas atmiņas, jo to es skatījos pašā Berlīnē āra kinoseansā panku rajonā, tāpēc man viņa likās pilnīgi iederīga vietā un laikā. Kaut gan neesmu baigā elektroniskās mūzikas cienītāja, tomēr daži izpildītāji man tīri labi tīk. Stāsts ir par kādu DJ (starp citu galveno lomu arī tēlo Vācijā ļoti pazīstams DJ Paul Kalkbrenner), kurš nokļust psihiatriskajā slimnīcā pēc narkotiku pārdozēšanas un tur nu viņš atrod pazudušo mūzu un visādas citādākas atklāsmes.



Crazy heart (2009)
Loma, kas Džefam Bridžesam atnesa Oskaru. Pamatā stāsts par kādu izbijušu kantrī dziedātāju, kas savā dzīvē nedaudz pazaudējies (pārāk daudz laulību, pārāk daudz mūža ceļā, pārāk daudz alkohola), taču viņa dzīvē ienāk kāda žurnāliste (Megija Gilenhāla) , kas viņu iedvesmo. Un jā, izrādās, ka filma tikusi uzfilmēta tikai 24 dienās.



Once (2006)
Kāda īru mūzikanta un čehu viesstrādnieces savdabīgā mīla. Sižetu gan es nevaru normālos teikumos aprakstīt, tā ir viena no tām filmām, kas vienkārši jāskatās un jāizjūt. Galveno lomu tēlotāji nav profesionāli aktieri un abi apgalvo, ka tā ir bijusi pirmā un pēdējā reize, kad filmējas kādā filmā, jo gribot koncentrēties tikai uz savu muzikālo darbību.



High Fidelity (2000)
Lūk, šis varētu būt mans sapņu darbs - vai nu pašai būt mūzikas veikala īpašniecei vai strādāt tādā, taču, zinot, kā cik švaki mūsdienās iet ierakstu biznesam, tas lai paliek tikai sapņa līmenī.
Filma noteikti uzrunās visus mūzikas mīļus un savdabīgu attiecību cienītājus. Starp citu, ja patīk šī, tad noteikti uzrunās arī filma Singles (1992), kur arī skan lieliska mūzika un kas arī ir par visvisādām attiecībām.



Sex &Drugs & Rock & Roll (2010)
Biogrāfiska filma par Ian Dury - 70-to gadu UK pankroka pionieri Ian Dury. Briti mīl savus varoņus un filma būs lieliska skatāmviela ar tiem, kas neko par Ian Dury nav dzirdējuši.
"Every Englishmen's perversion is to be the wrong way round all the time"



School of Rock (2003)
Lielisks Džeks Bleks, kuram apstākļu sakritības dēļ filmā jākļūst par mūzikas skolotāju. Protams, viņš nav parasts skolotājs un māca bērniem nevis skolas programmā paredzēto, bet cenšas no skolēniem izveidot rokgrupu. Jautri brīži garantēti :))



Walk the line (2005)
Biogrāfiska filma par Džoniju Kešu, ko tēlo lielisks Joaquin Phoenix un Reese Witherspoon (starp citu saņēma par šo lomu Oskaru). Filma uzņemta pēc paša Keša autobiogrāfijas. Abi aktieri filmā spēlē un dzied pa īstam, protams, daudzus mēnešus cītīgi trennējoties. Un abu galveno lomu spēlētāji tika atbalstīti arī no paša Dž. Keša un viņa sievas Džūnas Kārteres puses.



Nowhere Boy (2009)
Atkal biogrāfiska filma par Džona Lenona pusaudža gadiem. Filma balstīta uz Lenona pusmāsas sarakstīto biogrāfisko grāmatu. Pa lielam filmā attēlotas Lenona sarežģītās attiecības ar savu māti un tanti, kā arī parādīta iepazīšanās ar Polu Makartniju un Bītlu pirmajiem aizmetņiem.



Scummy Man (2006)
Es, protams, nevarēju noturēties un pastāstīt par šo. Šī pat nav īsta filma, taču ir 12 min. īsfilma, kas radīta, iedvesmojoties no manas vismīļākās grupas ever "Arctic Monkeys" dziesmas "When the sun goes down". Gan dziesma, gan īsfilma ir par prostitūciju. Filmas nosaukums arī paņemts no šīs dziesmas vārdiem :
" And what a scummy man
Just give him half a chance, I bet he'll rob you if he can
You can see it in his eyes, that he's got a nasty plan
I hope you're not involved at all
"
Nu labi, labi, pieminēšu, ka Alekss Tērners ir vispār lielisks stāstnieks un gara acīm redzu īsfilmu par gandrīz katru 2. Arctic Monkeys dziesmu.
Ā, un filmu var youtube noskatīties 2 īsās daļās. Nekās tāāāds tur nav, taču es vienkārši izmantoju savu privilēģiju to pastāstīt :))


Dokumentālās

No Distance left to Run (2010)
Retrospektīvs atskats uz grupas Blur karjeru un aizskustinošs stāsts par viņu atkalapvienošanos tūri 2009.gadā. Mjā, dažkārt izdomātie scenāriji nobāl īstu un patiesu stāstu priekšā. Šis nav izņēmums. Lieliska, lieliska filma.



Heima (2007)
2005.gada vasarā grupa Sigur Ros atgriežas dzimtajā Islandē (organiski vēl nerakstās Īslande) un dažādās pilsētās sniedz bezmaksas koncertus. Filmā nereāli skaisti dabas skati un, protams, Sigur Ros fantastiskā mūzika. Baudījums acīm, ausīm un srdij :)



Some Kind of Monster (2004)
Kad Metalicu ir pametis grupas basists Džeisons Ņūsteds un pēc tam, kad Džeims Hetfilds ir izgājis rehabilitācijas kursu, lai atbrīvotos no alhokola atkarības, grupa sanāk kopā, lai radītu jaunu albumu. Grupai palīgā tiek pieaicināts arī treneris-terapeits, kurš mēģina mazināt psiholoģisko spriedzi kolektīvā, kas pa lielam ir abu harizmātisko līderu (Hetlfilda un Larsa Ulriha) nesaprašanos dēļ. Tiek arī dokumentēti grupas jaunā basista meklējumi. Nu ko lai saka, arī roka gigantiem ir savas cilvēciskās problēmas. :)



Dig!(2004)
Šis ir labs gabals. stāsts ir par divām grupām - Brian Jonestown Massacre un The Dandy Warhols, to līderiem un atšķirīgiem izaugsmes ceļiem 7 gadu garumā.



The White Stripes Under Great White Northern Lights (2009)
Kā Uldis Rudaks rakstījis - "Tādi talanti kā džeks Vaits dzimst visos laikos, bet mums ir palaimējies , ka dzīvojam ar viņu vienā laikā, kas dod šo burvīgo iespēju dzirdēt dzīvajā gan The White Stripes, gan Raconteurs un Dead Weather". Par šo es arī pagājušo vasaru pārliecinājos, dzīvajā redzot Dead Weather uzstāšanos. P.S. Kad U.Rudaks ralstīja šīs rindas, neviens vēl nezināja, ka The White Stripes beigs pastāvēt, taču Vaita jaunais projekts Roma teju, teju nāks gaismā. :))
Filmā savukārt dokumentēta grupas The White Stripes tūre pa Kanādas mazpilsētām 2007.gadā. Un ja patīk Džeks Vaits, tad noteikti var paskatīties vēl vienu dokumentālo filmu - It Might Get Loud (2008).