Mūzika mājās.
Atceros, ka mājās mums bija lenšu atskanōtājs ( vēl tagad atceros to trelli, kad tā lenta tika pārtīta) un vesela kaudze ar lentām, kur liekas, ka bija pilns ar Ilmāru Dzeni, kaut kādi letiņi, Čikāgas piecīši utt. Pēc tam jau parādījās plašu atskaņotājs un plates ar Sandru, CC Catch, daudz itāļiem utt
Pirmā trauma.
Par fanošanu
Pamatskolā man bija viena klasesbiedrene, kura fanoja par Roxete. Nebija tā, ka pārējiem būtu kādi iebildumi, taču atceros vienu dzimšanas dienu, kur skanēja tikai Roxete un tad viens čalis izdomāja, ka tā Roxete jau līdz kaklam un ieslēdza kaut ko citu. Tā meiča nopietni sāka raudāt dēļ tā. Vidusskolā bija viena meiča, kas nopietni slimoja ar Backstreet Boys, precīzāk ar Niku Kārteru, taču tas mani vairs neuztrauca, es toreiz klausījos Alanisu Moriseti, taču tas stabili neskaitījās stilīgi, tāpēc muzikālās diskusijās neiegrimu. Taču Alanisas Morisettes klausīšanās deļ vēlāk vairs nevarēju atļauties skaļi kādam teikt, ka biju nopietni saslimusi ar Savage Garden, jo tas sabojātu manu alternatīvo tēlu :DDD
Par festivāliem
Es dievinu festivālus tāpat kā es dievinu vasaru. Izspūrušiem matiem locīties kādā no koncertiem vēlams ar aliņu rokā. Man patīk arī pamosties pilnīgā saunas sajūtā teltī un šļūkt uz dušu, pa ceļam, protams, paķerot aliņu. Patīk redzēt visas hipsterīgās un oriģinālās būtnes vienuviet. Patīk apsēsties pūļa vidū, kad esi nolecies tā, ka vairs nevari nostāvēt. Patīk pārdzīvot arī vētras un pazaudēt balsi. Atceros šogad Open'er festivālā Polijā sākās tāda vētra, ka maz neliekas. Tā gan nebija tik ar tādām sekām kā Pukkelpop Belģijā, taču tāpat trakākā, kādu līdz šim izdevies piedzīvot. Atceros, ka man pa visām varītēm gribējās redzēt Foals par spīti nenormālam lietum un vējam. Man gan bija pietiekami labs lietus kostīms, kas neļāva izmirkt līdz pēdējai vīlītei, taču zobs un zoba vairs neturējās, taču, ja esi pūlī, tad apkārtstāvošie cilvēki darbojas kā aizsargs. Koncerts, protams, bija katra lieka slapjuma un zoba klabējiena vērts, taču, kad pūlis izklīda, tad tu atgriezies šausmīga laika realitāte, taču tas tāpat ir viens labākajiem piedzīvotajiem koncertiem.
Shame
Un, protams, mums visiem ir/bija tādas muzikālās patikšanas, ar ko nelepojas. Vidusskolā vienu brīdi biju uzsēdusies uz krieviem. Klausījos pat tādu bezzobainu brīnumu Šuru, Alsu, demo un visādus citus brīnumus. Hi-Fi vispār bija galvenais hīts. Bija arī R&B periods, klausījos pat Dženetu Džeksoni. Man patika arī Ādams Lamberts, taču tikai tajā posmā, kad viņš tikai piedalījās American Idol, kad viņa albums iznāca, tad gann pārstāju. Vīlos, ka viņš izvēlējās popsas ceļu, nevis rokmūziku. Kaut gan kaut kur nesen lasīju (ja tas vispār ir taisnība), ka viņš koncertēšot ar Queen, tā kā viņš vēl var atgūt cieņu manās acīm. Pie shame var pieskaitīt arī Eirovīzijas skatīšanos, kaut gan to pēdējos gadus toč vairs nedaru, taču, kad tikko parādījās, tad gan skatījos.
Mans un tavs
Mūzika ir viena no manām vislielākajām baudām. Manu garīgo mierīgi var sabojāt no rīta autobusā satiksta kaimiņiene, jo tad ir jārunā un nevar klausīties mūziku. Vēl jo vairāk, ja pleiliste piebāzta ar jaunumiem, kuri vēl nav noklausīti. Un, protams, mums katram ir savas dziesmas, kas asociējas ar kādiem notikumiem vai cilvēkiem. Kā Spānijā, piemēram, visu laiku dungoju "...siempre mi corazon...", pat nezinu, kā tā dziesma sāka skanēt manās ausīs. Vai kā pagājušo gadu Openerā visa telšu pilsētiņa dziedāja "Who let the dogs out" vai šogad pēc Prince koncerta tyelšu pilsētiņa savukārt auroja "Purple rain". Vai kā Parīzē ar draugiem sēdējām dormā un vienīgā dziesma,. kas telefonā bija Empire of the Sun "We are people". Un tā dziesma tak skanēja visu nakti uz riņķi. Vai, kā pirms daudziem gadiem, kad dzīvoju kopā ar vienu puisi, viņš atnāca nakts vidū mājās pilnīgā pālī un ierubīja Skyforger, es skrēju no mājas ārā ar kokteili rokās, sēdēju uz trepēm pie mājas un klausījos rēcošu "... piesēdies Vēja māte sausas priedes galiņā..." vai kā nodrillējām Hospitāļu ielas disku tik tālu, ka bija jāpērk jauns :) Un, protams, daudz, daudz citu.
Tagad gan viss. Noslēgumam tikai novēlu katram atrast savu mūziku :)
