Tikko gāju pa ielu un iegāju grāmatnīcā. Kaut kā galīgi bija izskrējis no galvas, ka tur strādā viena mana pazīstama sieviete. Es pētu grāmatas, viņa pienāk man klāt, protams, sasveicinamies. Uzreiz tieku apbērta ar komplimentiem par to, cik es labi izskatoties utt., viņa vēl pajautā, kādus vitamīnus es lietojot. Saku, kā ir - visu vasaru pārtieku tikai no alus. Redzu nelielu neizpratni viņas acīs. Tālāk seko jautājumi par to, ar ko es nodarbojos utt. Un pēkšņi es sajūtos pavisam nelāgi, jo redzu, ka viņasprāt nav nekas īpašs blandīties ar stopiem pa Poliju un vispār braukāt pa kaut kādiem festivāliem, strādāt 2 darbos (taču tāpat saprast, ka naudas man biežāk nav, nekā ir), rēkt par stulbiem jokiem un dzert cisternām alu vai vienkārši būt mājās un skatīties One Tree Hill, un justies pilnībā apmierinātai ar sevi. Nekad nebiju domājusi par saviem gadiem vai savas rīcības atbilstību tiem, taču redzu, ka daudz labprātāk es būtu uzklausīta, ja es teiktu, ka esmu aprecējusies vai vismaz satikusi krietnu cilvēku, kurš potenciāli būs mans vīrs, nominēta Latvijas lepnumam vai tikko nāku no ārsta ar pozitīvu grūtniecības testa rezultātu. Pēc tam man tiek piedāvātas ezotēriskās literatūras grāmatas, kur esot atbildes uz visiem jautājumiem, taču nekādas atbildes es šobrīd nemeklēju. Iznācu no veikala pilnīgā apjukumā. Iespējams manas nelāgās sajūtas ir no vakardienas aliņiem, kas mistiskā kārtā nav pametuši manu organismu? Vai arī es vienkārši neesmu iedomājusies, ka ir arī another point of view. Tāpat es arī zinu, ka rīt kaimiņiem par prieku pagalmā ar draudzeni mazgāsim telti, lai jau nākamnedēļ brauktu uz kārtējo mūzikas festivālu. Pagaidām gan nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka esmu freaky and creepy, bet tas nozīmē, ka lielākā daļa manu draugu arī tādi ir. Tas nedaudz mierina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru